 |
Borneo sala ir trešā lielākā planētas sala. Tās teritorija pieder trim valstīm – Malaizijai, Brunejai un Indonēzijai. Indonēzijas daļu sauc par Kalimantānu, Malaizijas teritoriju aizņem divi štati: Sabaha un Saravaka. Borneo ir īsta paradīze ekotūristiem un dabas cienītājiem. Šās salas džungļus zinātnieki uzskata par pašu pirmatnīgāko un neskarto vietu uz pasaules, to salīdzinot vienīgi ar Amazoni. Starp eksotiko augu un ziedu mežonīgo skaistumu, kuru vidū ir arī ievērojamā raflēzija, labi jūtas arī orungutāni, peļu briežus (mouse deers), milzu bruņurupuči un arī citi savvaļas putni un dzīvnieki. Vairāk nekā 12 rezervuāros mitinās liels skaits augu un dzīvnieku sugu |
| Mūsdienās veiktais pētījums, kurā tika izmantota 128 akru brīvi izvēlētas teritorijas, atklāja 1200 koku sugu nosaukumus, no kuriem ne mazāk par pusi ir endēmiķi. Tas uzskatāms par pasaules rekordu. Borneo salā var sastapt ap 15000 ziedošu augu sugu (to vidū vairāk par 1000 orhideju), 221 zīdītāju suga, 420 putnu sugas. Turklāt dati ir nepilnīgi, jo zinātnieki vēl šobaltdien šeit uziet jaunas, līdz šim vēl zinātnei nezināmas sugas. Starp pašiem izcilākajiem endēmiķiem jāmin Borneo orungutāns, ļoti smieklīgs pērtiķis proboskuss, lāču kaķi, saules lāči, rejoši brieži, augļu sikspārņi, ķirzakas, Kalimantānas kaķis un augs ar pasaulē lielāko ziedu raflēzija. |
 |
 |
Raflēzija ir augs, kura pumpuri izplaukst deviņu mēnešu laikā, ziedēšana ilgst 3 diennaktis. Raflēzijas zieda diametrs ir līdz metram, svars – 10kg. Augam nav lapu un kāta, līdz ar to nenotiek fotosintēze, augs parazitē uz liānām. Turklāt Borneo ir vienīgā vieta uz pasaules, kur šis dabas brīnums sastopams. Līdz šim vēl ne reizi šis augs nav mēģināts kultivēt mākslīgos apstākļos.
Lielākā iedzīvotāju daļa ir vietējās dažādu tautību ciltis. Pavisam apzinātas vairāk nekā 30 ciltis, starp tām ibāni, dajaki, Kenijas kadazāni, murati u.c. Dažas no tām ir pazīstamas kā „bruņurupuču mednieki” un izskatās samērā eksotiski. Tūristus šeit mīl, ciena un saudzē, ar prieku fotografējas kopā ar viņiem. Vēl salu apdzīvo malajieši, ķīnieši un filipīnieši. |
|
Sabaha
Savulaik Sabaha bija pazīstama kā Britu Ziemeļu Borneo, bet pēc iestāšanās Malaizijas Federācijā 1963.gadā tā tika pārdēvēta par Sabahas štatu, kuras teritorija ir mazliet lielāka par Latviju. Štatā atrodas Mount Kinabalu kalns, kas ar 4101 metru ir lielākais Dienvidaustrumāzijā. Tūristiem pievilcīgs ar augstu attīstītu infrastruktūru. Džungļu pirmatnība veiksmīgi apvienota ar mitināšanos ērtās pieczvaigžņu viesnīcās, atpūtu labiekārtotās pludmalēs, bagātīgās zemūdens valstības izzināšanu. Senie jūras braucēji šo štatu nosaukuši par „zemi, zemāku par vēju” (šeit nemēdz būt musoni), teritorija – 73 620 kv.km. lielāko teritorijas daļu klāj neizbrienami džungļi. Ir vairāk nekā 2 milj. iedzīvotāju, kuri runā 80 vietējos dialektos un pieder 30 dažādām rasēm. Lielākās etniskās grupas – kadagāni un dusūni – veido trešo daļu no visiem iedzīvotājiem, nodarbojas ar rīsu audzēšanu un lauksaimniecību.
|
 |
|
Cita grupa, bajavi, arī nodarbojas ar zvejniecību, rīsa audzēšanu, bet vairāk pazīstami ar savu mīlestību pret zirgiem. Viņi ir pat iesaukti par „austrumu kovbojiem”.Citas etniskās grupas (maruti, rangusi un ībani) arī nav mazāk populāras. Štats ir noslēpumu pilns, pludmales kopgarums ir 1400 km, tuvumā ir daudz sīku saliņu, šeit tūristi ierodas no visas pasaules. Kaut gan labākā kūrorta sezona šeit ir no aprīļa līdz oktobrim, štatu var apceļot jebkurā gada laikā.
Saravaka atrodas salas ziemeļrietumos. Mežonīgie neskartie džungļi, bagātības ziņā unikālā augu un dzīvnieku valstība, lieliskas pludmales, gleznaini piekrastes ezeri un pasaulē lielākās aizas – to visu atradīsiet Saravakā.
|
 |
 |
Mēs Jums piedāvājam pašiem izbaudīt visu Bornea salas krāšņumu:
„Borneo un ...” – individuāls ceļojums uz 12 dienām
|
